Kamēr Latvijas Mākslas gada balvas žūrija vērtē šī gada notikumus, mēs atskatāmies pagātnē – uz pirmo vizuālās mākslas balvu (2001–2005), ko rīkoja Latvijas Mākslinieku savienība ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Pirmajā šī cikla sarunā ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu, vienu no toreizējām laureātēm, atceramies mākslas procesus divtūkstošo gadu sākumā un domājam – kāpēc šāda balva joprojām ir svarīga šodien? 2001. gadā Katrīna kopā ar Kasparu Vanagu saņēma balvu par projektu “Tējas sēne”, bet 2003. gadā, kopā ar Moniku Pormali un Latvijas Laikmetīgās mākslas centru – par izstādi “Sestais elements”. Video izmantoti fragmenti no Katrīnas Neiburgas darba “Tējas sēne” (2002) un Kristīnes Kursišas video darba “Kopējais ķermeņa treniņš” (2002), LNMM kolekcija.

 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja un kuratore Inese Baranovska dalās atmiņās par pirmās mākslas balvas tapšanu, norisi un personīgo stāstu. 2002. gadā Inese Baranovska saņēma balvu par nozīmīgu kuratora veikumu izstādē “Metropole Rīga”. 2003. gadā īpaši vērtīga mākslas izdevuma radīšanas balva tika piešķirta grāmatas “Laikmeta liecinieki” autoru kolektīvam, tostarp arī Baranovskai. Savukārt 2005. gadā viņa tika apbalvota par izstādi “Daba. Vide. Cilvēks”, kas notika Valsts mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” (tagad–Mākslas muzejs “Arsenāls”). Video izmantoti fragmenti no LTV veidoto raidījumu arhīva materiāliem.

 

Sarunā ar mākslinieku un Valsts kultūrkapitāla fonda direktoru Edgaru Vērpi runājam par mākslinieka motivāciju, prestižu un lomu sabiedrībā. 2002. gadā Edgars Vērpe kopā ar mākslinieku Jāni Mitrēvicu saņēma balvu par pārliecinoši risinātu projektu kādā no Latvijas reģioniem – Ventspils muzeja ekspozīcijas iekārtojumu.

 

2005. gadā Leonards Laganovskis saņēma balvu par gada personālizstādi – par precīzi iestudētu un realizētu mākslas ideju un spēju ironiskas metaforas iemiesot mākslinieciski noslīpētā formā izstādē “Tiesības iekarot” Rīgas galerijā. Tikšanās laikā mākslinieka mājās runājām par motivāciju radīt un par to, kādas tēmas mākslā bija svarīgas pirms divdesmit gadiem un kā tās rezonē šodien.

 

Sarunā mākslas vēsturniece un kuratore Māra Traumane retrospektīvi atskatās uz mākslas vidi 2000. gadu sākumā un dalās pārdomās par pārmaiņām pēdējo divdesmit gadu laikā, kā arī par to, kas šajā laukā joprojām būtu pilnveidojams. 2002. gadā Māra Traumane darbojās balvas žūrijas sastāvā, savukārt 2003. gadā tika nominēta kategorijā par veiksmīgāko multimediālo projektu. Video izmantoti fragmenti no LTV veidoto raidījumu arhīva materiāliem.

 

Sarunā mākslinieks Gļebs Panteļejevs dalās pārdomās par mākslas vidi un mākslinieka lomu sabiedrībā 90. gadu un 2000. gadu mijā, kā arī stāsta par to, kas viņam pašam ir īstā balva par darbošanos mākslā. 2001. gadā Gļebs Panteļejevs saņēma Gada lielo balvu vizuālajā mākslā par personālizstādi “Ceļa piezīmes”, scenogrāfiju A. Ahmatovas “Rekviēma” skatuves versijai “Melns pār sarkanu” un skulptūru grupu “Zemgales piktogrammas” Jelgavā.

Video: Emīls Ozoliņš
Montāža: Lūkass Purmals